Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārs

Ja vēl kādai dziesmai izdodas atrast vārdus vai arī ir atrastas kļūdas, kuras man novērst, rakstiet komentāros.  Dziesmu vādus meklēju caur google.

Pēteris Barisons, Arvīds Skalbe Dziesmai šodien liela diena
Visa zeme skanēt skan
Daudzas balsis, daudzas balsis
Doma viena tautu tuvu dara man

Senās kokles gaišas stīgas
atkal brīvi skaņas dod
Še pie Rīgas
Latvji dziesmās spēku rod
Naidnieks mūžam necels, mūžam necels galvu
Tautas sviedriem gūto balvu
Gaišai dienai pretī cels

Dziesmai šodien liela diena
Visa zeme skanēt skan
Daudzas balsis, daudzas doma viena
tautu tuvu dara man, tuvu dara man.

Baumaņu Kārlis Dievs svētī, Latviju
🙂

Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters Svētī debesīs šo zemi

Pēteris Plakidis, Jānis Peters Ar dziesmu dzīvībā


Pēteris Barisons, Jānis Akuraters Latvijā
Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas zaļo, meži šalc, –
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules prieks nāk sirdī salds.

Tur dzirdu tevi, senā daina.
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēs’le atkal jauna man.

Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta, kura dzied.

Jāzeps Vītols, Krišjānis Barons Upe un cilvēka dzīve
Mazs avots kalnā ceļas
Un saulei pretī smaid’,
Un jautri straujos viļņus
Uz krēslu lejup raid’.

Tam prātā auglīgas druvas,
Kam spirgtas rasas trūkst,
Viņš sapņo no paradīzes,
Kur dzīvības koks pats žūst.

Bet klintis tam pretī kraujas
Un cieti ceļu slēdz,
Jo tumšāki kalnu ēna
Tur apakšā leju sedz.

Te krūts tam vareni ceļas,
Tas droši un lepni plūst,
Un gāžas pāri pār klintīm,
Kaut dziļumā iekšā grūst.

Ir dažas klinšu drupas
Ar troksni zemē irst,
Un daža lāsīte slepen’
Kā asara mirdz un birst.

Un lejā ar jaunu spēku
Tas viļņodams tālāk iet,
Un visas malu malas
Zeļ, zaļo, kuplo, zied.

Emīls Dārziņš, Rainis Senatne
Tur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās,
Ik skaņas tur dziesmās un saskaņās laistās;
Pār pļavām, pār mežiem tur meitenes līgo,
No kalna uz kalnu jāņugunis spīgo;
Visapkārt kā noslēpums drūmi guļ sils;
Tur glāžu kalns mirgo, tur ūdens pils;
Iz niedola nāras sald – sērīgi smejas,
Un mēnesnīcā tur laumas vij dejas;
Bez saulītes vakarā bāri tur dzied,
Tie bargu kungu gaitās iet…
Bet melna čūska maļ jūrā miltus,
Tos jāēd būs tiem, kam vara un viltus;
Tur karā jāj bāliņš – aust asiņains rīts,
Pret ienaidniekiem ass zobens trīts.
Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem.
Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem.
Dies saulīte atkal trīskrāsaina:
Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.

Jāzeps Vītols, Leons Paegle Ziemeļblāzma

Imants Kalniņš, Knuts Skujenieks Lūgšana
Kamēr vēl dreb mana roka,
Kamēr dreb rokas ēna,
Paliec, joprojām paliec
Mulstoša, karsta un lēna.

Kamēr vēl esmu pie prāta,
Paliec tu manā prātā,
Paliec, joprojām paliec
Balta un pasargāta.

Jānis Mediņš, Vilis Plūdons Tev mūžam dzīvot, Latvija
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas uzlekusi nule tajā!

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai, kas Tev šalc pie kājām!
Pats Dievs sen senis svētīja
Še Tavas āres mums par mājām!

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai lepni, saulei cēli.
Tu mūsu māte dārgaja,
Mēs Tavas meitas, Tavi dēli.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dota!
Lai Latvju tauta vienota,
Aug spēkā, slavā, daiļumā!

Raimonds Pauls, Jānis Peters Dzīvības mūžīgais vārds

???

Ēriks Ešenvalds, Andrejs Eglītis Brīvība

Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe Kalējs

???

Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe Mūžam zili
Mūžam zili ir Latvijas kalni,
Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem,
Mūžam raud kokle pār Latvijas kalniem.

Sasisti seņču upuru trauki,
Miglā tīti dzimtenes lauki,
Zem sila sirmiem zariem
Miera nav sentēvu gariem . . .

Mūžam baltās Daugavas krāces
Veļ caur klintīm sendienu stāstu,
Mūžam nerims Daugavas krāces,
Mūžam nerims varoņu gars.

Mūžam zili ir Latvijas kalni,
Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem,
Mūžam raud taure pār Latvijas kalniem

Latviešu t.dz. Emiļa Melngaiļa apd. Bij’ man vienas rozes dēļ
Bij man vienas rozes dēļ,
Trā, di, ridi,
Tādu augstu sētu vīti,
Tradi, ridi, ridi, ralalā.

Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāti.

Es izjāju vakarāi,
Sav galviņu nodomājis.

Garām jāju viņas sētu,
Viņa stāvēj klētsdurvīs.

Klāti jāju, roku devu,
Viņa roku man nedeva.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecētiesi;

Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;

Ja es tevi notecēšu,
Būs man cita mātes meita.

Valters Kaminskis, Imants Ziedonis Mūžu mūžos būs dziesma
Mūžu mūžos būs dziesma,
Un mūžu mūžos alus smēķēs
Un mūžam Dziesmu svētkos
Nāks meitene baltās zeķēs.

Ziedu un jāņzāļu jūra,
Un mana zilacainā skuķe
Tur nāk no Dundagas dārziem,
Un rokās tai balta puķe.

Ziedi un jāņuzāles,
Kur lai to puķi lieku,
Ziedu un vainagu jūrā
Tikko līdz vārtiem tieku.
Dziesma svinīgi šalc,
Tāds kā svētums visapkārt stīdz,
Un zieds ir tik balts,
Pa visam bail nest līdz.

Klausos, meitene mana,
Baltās zeķēs autā,
Saplūst tālās balsīs
Tur manā tautā.

Mūžu mūžos būs dziesma,
Un mūžu mūžos alus smēķēs
Un mūžam Dziesmu svētkos
Nāks meitene baltās zeķēs.

Latviešu t.dz. Oļģerta Grāvīša apd. Rozēm kaisu istabiņu
Tautu dēlu gaidīdama.
Kad atnāca dievertiņis,
Slauku rozes pagultē.

Slauku rozes pagultēi,
Pat’ pa logu dārziņāi.
Dārziņāi klausījosi,
Ko runāja tēvs māmiņ’.

Tēvs solīja, māte liedza,
Diever’s lūdza raudādamis,
Diever’s lūdza raudādamis,
Sīku naudu skaitīdams.

Sol’ par kaķi savu naudu,
Ne par manu augumiņu,
Es nebiju putna bērn(i)s,
No zariņa noņemams!

Latviešu t.dz. Jura Vaivoda apd. Caur sidraba birzi gāju
Caur sidraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu.

Būt zariņu nolauzusi,
Tad staigātu sidrabota.

Jauna biju, dietin dēju,
Dziedādama vien staigāju.

Nebēdāju tās dieniņas,
Kad staigāju raudādama.

Asariņas noslaucīju
Zaļa zīda priekšautā.

Priekšautiņu
izmazgāju
Skaidrā rīta rasiņā.

Priekšautiņu izžāvēju
Smuidra bērza galiņā.

Trīs gadiņi tas bērziņis
Ne tas auga, ne lapoja.

Ceturtāi gadiņāi
Zelta ziediem noziedēja.

Jēkabs Graubiņš, latviešu t.dz. vārdi Es meitiņa kā smildziņa…

Latgaliešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. Moseņ, zeileit viesti nesa

Kārlis Lācis, latviešu t.dz. vārdi Es bij meita
Es bij’ meita, man bij’ vara
Es varēju lielīties
Speru kāju, zeme rīb
Saku vārdu, meži skan

Es uzaugu, kā puķīte, kā sarkana magonīte
Puišiem kājas nodauzītas, manā priekšā ceļoties
Domājieti jauni puiši ko ar mani darīsiet
Vai gribieti šogad ņemt iznesīgu līgaviņ’

Es bij’meita, man bij vara
Es varēju lielīties
Speru kāju, zeme rīb
Saku vārdu, meži skan.
Es bij’meita, man bij vara
Es varēju lielīties
Jājiet tautas kad jādamas
Kuru dienu gribēdams

Pakavos, kurpītēs, baltajāsi zeķītēs
Lai pienāca ciema puiši
Kuru dienu gribēdam
Nākat puiši skatīties
Kāda roze dārzā aug
zelta kronis galviņā
spožas kurpes kājiņās

Es bij’meita, man bij vara
Es varēju lielīties
Speru kāju, zeme rīb
Saku vārdu, meži skan
Es bij’meita, man bij vara
Es varēju lielīties
Jājiet tautas kad jādamas
Kuru dienu gribēdams

Ciemojāsi’ precinieki
No maliņu maliņām
Viens pa resnu āāāāāa
Viens par tievu mmmmm
Trešam zobi izbiruši 2x oui!
Citam bikses nošļukušas
Meitām pakaļ staigājot
2x

Nāc puisīti došu roku
Bet neiešu tautiņās
Vēl es gribu kādu brīdi
Dažu labu kaitināt

La la lala la la lāaa
Es bij’meita, man bij vara
Es varēju lielīties
Speru kāju, zeme rīb
Saku vārdu, meži skan.

Latviešu t.dz. Andra Sējāna apd. Saule auda audekliņu

Latviešu t.dz. Emiļa Melngaiļa apd. Lokatiesi mežu gali
Lokatiesi, mežu gali,
Lai balstiņas pāri skan!

Ak tu, ciema cīrulīti,
Tavu daiļu dziedāšan’!

Man vajaga līgaviņas –
Ka es tevi nepaņem’!

Ciema puiši tā domāja,
Ka es dziedu viņu dēļ.

Man māmiņa atvedīsi
Pār Daugavu arājiņ’.

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņ’!

Dzied putniņi, dzied meitiņas –
Mežu gali gavilē.

Lokatiesi, mežu gali,
Lai balstiņas pāri skan.

Latviešu t.dz. Jura Vaivoda apd. Vai tādēļ nedziedāju
Vai tādēļi nedziedāju,
Kad man grūti jāstrādā.
Rokas, kājas piekusušas
Mēle mana nepiekusa.
Man dziesmiņu nepietrūka
Ne dieniņu, ne naksniņu.
Kur es gāju, tur dziedāju
Vai rītāi, vakarā.
Ņem dieviņi dzelža šķēres
Nolīdzini meža galus.
Nolīdzini meža galus,
Lai dziesmiņa pāri skan.

Raimonds Tiguls Dod Dieviņi
Dod dieviņi labu prātu
tā mūžiņu nodzīvot, tā mūžiņu nodzīvot,
lai es tēvam, māmulītei
gauži pāri nedarīt, gauži pāri nedarīt

Dod Dieviņi garu mūžu,
lai es spēju atdarīt, lai es spēju atdarīt
savam tēvam, māmulītei,
ko man laba darījuš, ko man laba darījuš

Dod māmiņai saules mūžu,
lai redz lielu izaugam, lai redz lielu izaugam,
ai Dieviņis klāt stāvēja
dzīves upi pārbrienot, dzīves upi pārbrienot

Dod Dieviņi labu prātu
tā mūžiņu nodzīvot, tā mūžiņu nodzīvot,
lai es tēvam māmulītei
gauži pāri nedarīt, gauži pāri nedarīt.

Latviešu t.dz. Imanta Ramiņa apd. Pūt vējiņi
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.

Kurzemniece man solīja
Sav’ meitiņu malējiņ’.

Solīt sola, bet nedeva,
Teic man lielu dzērājiņ’,

Teic man lielu dzērājiņu,
Kumeliņa skrējējiņ’.

Kuru krogu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņ’?

Pats par savu naudu dzēru,
Pats skrēj’ savu kumeliņ’.

Pats paņēmu līgaviņu,
Tēvam, mātei nezinot.

Pūt, vējiņi, nostājiesi,
Ļauj ievāmi noziedēt,

Jājat, tautas, pagaidati,
Ļaujat pūru pielocīt.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.

Latgaliešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. Gaismeņa ausa
Sudobreņa Saule lēce
Man guļūti šyupelē
Pazeļteita nūrītēja
Maņ ejūti tauteņos
Maņ ejūti tauteņos

Sudobreņa Saule lēce (2x)

Lac sauleite reitā agri
Lac pa lūgu ustabāi
Lac sauleite reitā agri
Lac pa lūgu ustabāi
Lac pa lūgu ustabā

Boreneite kojas ova
Tymsejāi kakteņāi
Boreneite kojas ova
Tymsejāi kakteņāi
Tymsejāi kakteņā

Lac sauleite reitā agri
Lac pa lūgu ustabā
Boreneite kojas ova
Tymsejāi kakteņāi
Tymsejāi kakteņā
U, u

Gaismeņa ausa, Sauleite lēce
Oi, agri, agri Sauleite lēce
Oi, agri, agri Sauleite lēce

Tev jaunais puiseit,
Treis dōrzi priškā
Treis dōrzi priškā
Treis dōrzi priškā
Tev jaunais puiseit,
Treis dōrzi priškā
Pyrmā dorzā laksteigola :II
Ūtrā dōrzā kyukoj guze :II

Agri, agri, agri…
Sauleite, Sauleite
Oi, agri, oi, agri Sauleite lac

Trešajā dōrzā sēd jauna meita
sēd jauna meita, sēd jauna meita
trešajā dōrzā sēd jauna meit’.

Sēd jauna meita, pin vaiņudzeņu
pin vaiņudzeņu, pin vaiņudzeņu
sēd jauna meita, pin vaiņudzeņ’.

Sēd jauna meita, pin vaiņudzeņu
pin vaiņudzeņu, pin vaiņudzeņu
sēd jauna meita, pin vaiņudzeņ’.
Gaismeņa ausa, Sauleite lēce
Oi, agri, agri Sauleite lēce
Oi, agri, agri Sauleite lēc’
Ooi! Lēc’!

Latviešu t.dz. Ārija Šķepasta apd. Līgo
Tumsas māte, miglas māte līgo, līgo,
Aiz ezera velējāsi līgo.

Dun bauzīte, čukst vālīte līgo, līgo,
Ievelk mani niedrājāi līgo.

Viegli gāju pār ūdeni līgo, līgo,
Kā spārnota gaigaliņa līgo.

Zelta niedri zinādama līgo, līgo,
Viņā krasta galiņāi līgo.

Nu atbridu, nu atradu līgo, līgo,
Zeltniedrīti nolūzuša līgo.

Jaunu meitu vainadziņi līgo, līgo,
Dučiem vīta krastmalāi līgo.

Tumsas māte, miglas māte līgo, līgo,
Pacel savu villainīti, līgo.

Lai redzēja mīļā Māra līgo, līgo,
Kā niedrīti dziedināti, līgo.

Selga Mence, latviešu t.dz. vārdi Neba maize pate nāca
Neba maize pate nāca
Bagātajā vietiņājie,
Nav saulīte uzlēkuse,
Jau sirmīši nosvīduši.

Kumeliņi, bāleliņi,
Tie bij’ miežu arājiņi;
Tautu meita, zeltenīte,
Tā vārpiņu lasītāja.

Prieki bija arājam(i),
Prieks arāja līgavai.
Redzēj’ savu rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam(i).

Ziedi balta, ābelīte,
Papuvītes maliņā(i),
Jauni puiši, art iedami,
Appušķoja cepurīti.

Neba maizi pate nāca
Bagātajā vietiņāje.

Latviešu t.dz. Jevgeņija Ustinskova apd. Kālabadi galdiņami
Līkas kājas nolīkuš’s?

No maizītes nolīkušas,
Ne no zelta, sudrabiņ’!

Es teciņus vien tecēju
Visu gaŗu vasariņ’,

Lai varētu vienu dienu
Pie galdiņa pasēdēt.

Ai galdiņi, ai galdiņi,
Kā tev koši piederēj’:

Ap tevīmi vīri sēde
Kā resniei ozoliņ’!

Ai galdiņi, ai galdiņi,
Kā tev doši piederēj’:

Aptevīmi meitas sēde
Kā ieviņas ziedēdam’s!

Latviešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. Saule brida rudzu lauku
Saule brida rudzu lauku
pelēkiemi lindrakiem
pelēkiemi lindrakiem

Cel, saulīte, lindraciņu,
Lai ziediņi nenobir
Lai ziediņi nenobir

Saulītei daudz darbiņa,
Ik rītiņu uzlecot
Ik rītiņu uzlecot

Te jāsilda bārenīši
Te ganiņi jāpieceļ
Te ganiņi jāpieceļ

Saule brida rudzu lauku
pelēkiemi lindrakiem
pelēkiemi lindrakiem

Uģis Prauliņš, latviešu t.dz. vārdi Kas dziedāja Jāņu nakti

Emilis Melngailis, latviešu t.dz. vārdi Jāņuvakars
Valts Pūce, Aivars Neibarts Augu nakti
Latviešu t.dz. Riharda Skultes apd. Līgo saule vakarāi
Arturs Maskats, latviešu t.dz. vārdi Jāņu dziesma
Uģis Prauliņš Svinēšanas dziesma
Mārtiņš Brauns, Rainis Saule, Pērkons, Daugava
Jāzeps Vītols, Auseklis Gaismas pils
Ēriks Ešenvalds, Anita Kārkliņa Dvēseles dziesma
Emils Melngailis, latviešu t.dz. vārdi Jāņuvakars
Līgo saule vakarāi, līgo!
Līgo gani sētiņāi, līgo!
Līgo pati mīļā Māra, līgo, līgo,
Telītēmi vārtu vērti, līgo, līgo!

Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Pušķojati klētes jumtu, līgo!
Visu gadu Jānīt’s nāca, līgo, līgo,
Nu atnāca šovakari, līgo, līgo!

Dimdēj’ zeme atnākoti, līgo,
Skanēj pieši nolecot, līgo!

Jānīt’s nāca pa gadskārtu savu bērnu apraudzīti,
Jānīt’s nāca pa gadskārt’
Savu bērnu apraudzīti, savu bērnu apraudzīt.

Vai ēduši, vai dzēruši, vai Jānīti daudzināja,
Vai ēduši, vai dzēruš’
Ij ēduši, ij dzēruši, līgo,
Ij Jānīti daudzināj’, līgo!

Ai, Jānīti, Dieva dēlis, ko tu vedi vezumāi,
Ai, Jānīti, Dieva dēls
Ko tu vedi vezumāi, ko tu vedi vezumā?

Meitām vežu zīļu rotu, puišiem cauņu cepurītes,
Meitām vežu zīļu rotu
Puišiem cauņu cepurītes, puišiem cauņ cepurīt’s

Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā.
Lai sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām.

Lai sanāca Jāņa bērni, līgo,
Jāņu zāles kaisīdam’, līgo!

Jāņu dienu Dieva dēlis, līgo,
Saules meitu sveicināja, līgo!
Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Jāņu nakti neguļati.
Līgo!

Valts Pūce, Aivars Neibarts Augu nakti
Augu nakti saulīti
kā siera rituli
vēluši un uzvēluši
pašā kalna galiņā

Jānis un Jāņa bērni
savas dienas rītiņā
nomazgā dvēseli
rasas dzīvība

Drirksteļo jestras meičas
dzirksteļo jestri puiši
kā liepas kā ozoli
šīs zemes visos vējos

Latviešu t.dz. Riharda Skultes apd. Līgo saule vakarāi
Līgo saule vakarāi, līgo!
Līgo gani sētiņāi, līgo!
Līgo pati mīļā Māra, līgo, līgo,
Telītēmi vārtu vērti, līgo, līgo!

Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Pušķojati klētes jumtu, līgo!
Visu gadu Jānīt’s nāca, līgo, līgo,
Nu atnāca šovakari, līgo, līgo!

Dimdēj’ zeme atnākoti, līgo,
Skanēj pieši nolecot, līgo!

Jānīt’s nāca pa gadskārtu savu bērnu apraudzīti,
Jānīt’s nāca pa gadskārt’
Savu bērnu apraudzīti, savu bērnu apraudzīt.

Vai ēduši, vai dzēruši, vai Jānīti daudzināja,
Vai ēduši, vai dzēruš’
Ij ēduši, ij dzēruši, līgo,
Ij Jānīti daudzināj’, līgo!

Ai, Jānīti, Dieva dēlis, ko tu vedi vezumāi,
Ai, Jānīti, Dieva dēls
Ko tu vedi vezumāi, ko tu vedi vezumā?

Meitām vežu zīļu rotu, puišiem cauņu cepurītes,
Meitām vežu zīļu rotu
Puišiem cauņu cepurītes, puišiem cauņ cepurīt’s

Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā.
Lai sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām.

Lai sanāca Jāņa bērni, līgo,
Jāņu zāles kaisīdam’, līgo!

Jāņu dienu Dieva dēlis, līgo,
Saules meitu sveicināja, līgo!
Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Jāņu nakti neguļati.
Līgo!

Arturs Maskats, latviešu t.dz. vārdi Jāņu dziesma

Uģis Prauliņš Svinēšanas dziesma
???

Mārtiņš Brauns, Rainis Saule, Pērkons, Daugava
Saule Latvi sēdināja
Tur,kur gali satiekas
Balta jūra, zaļa zeme
Latvei vārtu atslēdziņa

Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņas sargātāja.
sveši ļaudis vārtus lauza
Jūrā krita atslēdziņa.

Zilzibeņu pērkons spēra,
velniem ņēma atslēdziņu.
Nāvi, dzīvi Latve slēdza,
Baltu jūru, zaļu zemi

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā
Vēji smiltis putināja
ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.

Nāves ūdens,dzīves ūdens
Abus jūtu dvēselē

Saule mūsu māte-
Daugav – sāpju aukle.
Pērkons velna spērējs
Tas mūsu tēvs.

Jāzeps Vītols, Auseklis Gaismas pils
Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj’!
Kur palika sirmie dievi,
Brīvas tautas dēliņi?

Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.

Asiņainas dienas ausa
Tēvuzemes ielejās,
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.

Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils, –
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.

Sirmajami ozolami
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās.

Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’!

Zilā gaisā plivinātos
Sarkanbaltie karogi;
Kurga laukā atskanētu
Sirmo garu dainojums.

Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, – gaisma ausa!
Augšām cēlās Gaismas pils!

Ēriks Ešenvalds, Anita Kārkliņa Dvēseles dziesma
Dzied mana dvesele dzied caur tukstos balsim klusi
Dievs mana dvesele dzied kas zvaigznem piebirusi
Skumst mana dvesele skumst ka zvejas tikli juras krasta
Skumst mana dvesele skumst ta skumst Kurzeme.

Dzied mana dvesele dzied caur tukstos balsim klusi
Dievs mana dvesele dzied kas zvaigznem piebirusi
Raud mana dvesele raud par staburaga memam sapem
Raud mana dvesele raud ta raud vidzeme.

Dzied mana dvesele dzied caur tukstos balsim klusi
Dievs mana dvesele dzied kas zvaigznem piebirusi
Zied mana dvesele zied ka saules puke kviesu laika
Zied mana dvesele zied ta zied Zemgale.

Mirdz mana dziesma,ludz mana dziesma
mil mana dziesma Latvija!

Dzied mana dvesele dzied caur tukstos balsim klusi
Dievs mana dvesele dzied kas zvaigznem piebirusi
Deg mana dvesele deg ka piena kruze mala cepli
Deg mana dvesele deg ta deg Latgale

Mirdz mana dziesma,ludz mana dziesma
mil mana dziesma Latvija!

Advertisements

Svētais karš

Katru gadu, arī šogad, 16. martā atrodos pie Brīvības pieminekļa, kur leģionāriem dalīju ziedus. Kā jau tas visiem zināms, šogad neiztika bez diezgan lielām provokācijām – gārdzošas, ausīs griezošas mūzikas atskaņošanas, mijoties ar spalgām uzlidojumu sirēnu skaņām, atreferējumiem ar īpatnēju vēstures “interpretāciju” un krievu dziesmām. Pretīgi!

Vēlos pievērsties vienai no izskanējušajām dziesmām. Mana krievu valoda nav tik spēcīga, tāpēc lūdzu palīgā savu kolēģi. Gribēju zināt, kādu dziesmu atskaņoja neaudzinātie antifas bļauri – provokatori.

Ja šādas dziesmas mūsu Iekšlietu ministrs pieļauj skandināt pie Brīvības pieminekļa, tad tālāk vairs nav, kur iet. Es šajā dziesmā saskatu aicinājumu sacelties pret tiem, kas pārstāv pretinieku pusi – tātad tiem, kas gāja gājienā. Un kaut ko tādu akceptē mūsu Iekšlietu ministrs…

Священная война                                                             Svētais karš

Вставай, страна огромная,                                     Celies, lielvalsts,
Вставай на смертный бой                                         Celies, cīņai līdz nāvei
С фашистской силой темною,                                Pret tumšo fašistu spēku
С проклятою ордой.                Pret nolādēto ordu (karaspēka vienības).

Припев:                                                                             Piedziedājums:

Пусть ярость благородная                                     Lai cēls niknums
Вскипает как волна,                                                    Izaug kā vilnis
Идет война народная,                                               Notiek tautas karš
Священная война!                                                          Svētais karš!

Дадим отпор душителям                                  Mēs apturēsim visu
Всех пламенных идей                                      Dedzīgo ideju žņaudzējus
Насильникам, грабителям,                              Izvarotājus, bandītus
Мучителям людей!                                             Un cilvēku spīdzinātājus

Не смеют крылья черные                                Neļausim melniem spārniem
Над Родиной летать,                                           Lidot pār dzimteni
Поля её просторные                                         Tās plašos laukus
Не смеет враг топтать!                                 Ienaidnieks nedrīkst mīdīt!

Гнилой фашистской нечисти                         Puvušiem fašistu nešķīsteņiem
Загоним пулю в лоб,                                       Iedzīsim lodi pierē
Отребью человечества                                   Cilvēces padibenēm
Сколотим крепкий гроб!                               Sanaglosim spēcīgu zārku

Kad meklēju šo dziesmu internetā, uzgāju pāris video, kurus youtube atzīmējusi tā:

YouTube kopiena tālāk norādīto saturu ir identificējusi kā potenciāli aizvainojošu vai nepiemērotu. Izvēle ir skatītāja ziņā.

Bet mūsu Iekšlietu ministrs uzskata, ka to var atskaņot mūsu tautas svētākajā vietā…

Ļoti ļoti vecs pareģojums

Gaišreģis Finks precīzi pareģoja 4. maija Latvijas Republikas nākotni:
“Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tā tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautai, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats viss sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības.
Tad – es nevaru pateikt, kā tas iznāks – bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ.”

Maziņš, psihs kaķītis :)

Te nu ir mans pārskats par nedēļu kopā ar Aivaru. Man jau patika ar viņu spēlēties, trenēt, taču Ilonai gan – nervi čupā. Kā viņa vakar izteicās “Maziņš, psihs kaķītis”. Aivaram ir Aivara raksturs. Likumi un sodi uz viņu neattiecas. Vienmēr tērpts glaunā smokingā. Ārēji mīļš un pūkains, bet, kad paliek ar savējiem, sāk diktēt noteikumus.

Atšūšanas ģenerators

“Oriģinālāko” atšuvienu apkopojums

  • Nezin nezin
  • Šobrīd nesaku ne jā, ne nē
  • Man te pēdējā laikā grūti kaut kur izrauties
  • Oi, nē, es sataisījos tagad paēst
  • Aijjjj, nez, besis kaut kāc…..
  • Es jau zem siltas sedziņas…Lūztu nost. Rīt agri jāceļas, tagad vēl bišku jāpastrādā, brr negribas…
  • OK tad padošu ziņu kaut kad ;))
  • Tad jau manīs…
  • Ak Dievs, es totāli aizmirsu, vāks!!!
  • Laikam nāksies atteikt, man te mamma piezvanīja, nosita visu lusti
  • Piedod, tikko draugi pirms Tevis paspēja. Tad jau citu reizi gan jau!
  • Biju domājusi lasīt grāmatu, nez, vai būs iedvesma, daudz darbu, rīt pirmdiena. Tad jau sazināmies!…
  • Nez, redzēs. tad jau, kad jau. Zin, kā… baigais nogurums, jau vakar tēju dzēru
  • Tikko biju vannā, acis jau krīt ciet
  • Nevaru tā uz sitienu atbildēt, jāpadomā..
  • Aaa, man uz galvas sakrita tik daudz darbi, laikam tomēr nesanāks izrauties
  • Bļāviens, man te brālim bērniņš jāpieskata, nevaru nekur doties
  • Izskatās, ka šī nedēļa būs vienkārši traka, nezinu, vai varēšu izrauties
  • Oi, es tiešām nezinu, jāskatās, kā sakritīs ar tiem laikiem
  • Par vārgu, lai kkur dotos…
  • Izskatās, ka man tomēr nebūs laiciņš, nogalē plānots ar vecākiem
  • Es labprāt, bet vakar tā notusēju, šodien kājās neturos
  • Apsveru domu braukt prom
  • Bāc, es tikko jau biju paēst
  • Ā, es jau čuču ZZzzzzZZZ
  • Ta jau manīs, kuros kapos zvanīs
  • Oi, nē, es vēl darbiņos
  • Emz, laikam tomēr nē… Man šovakar home-swee-home party
  • Tā nu ir sanācis, ka nevarēšu tomēr piebiedroties
  • Man ēdamais līdzi no mājām :((( Citreizīt gan… 🙂
  • Nuuu, šodien laikam tomēr ne, totāli nav garīgais
  • Uuuups, aizmirsās kaut kā, ka bijām sarunājuši…. Sorix
  • Ui, bija izkritis no prāta…
  • Man jau mašīna pilna
  • Oi nē, es šovakar mājās sēņošu…
  • Es tomēr nebūšu, bet szuperīgu jums vakaru!
  • Man tomēr viss atkrīt!
  • Nē, es Daugavpilī
  • Noup
  • Nezinu, cik man stundas vēl te nāksies nīkt, iespējams, ka šovakars tomēr būs jāatceļ
  • Jāpabeidz darbiņš, izskatās, ka negulēšu visu nakti 😦
  • Vāāāks! Izskatās, ka nekas nesanāks ar to satikšanos.
  • Es pa mājiņām, lai jaux vakars! Iztusējies kārtīgi!
  • Ziņošu, kā ar laikiem, pagaidām grūti spriest
  • Nezinu, kas man plānā, līdz tam vēl jānodzīvo
  • Oi, sapratu, ka Tu netiec
  • Neticēsi, es apmaldījos, kā rezultātā sanāca nokavēt busu. Tagad jau laikam vairs nav vērts braukt…
  • Esmu pārguris, totāli izbesījies, nosalis un dusmīgs! Šovakar palieku mājās.
  • Man te pamainījās plāniņš… Bet uzpeidžerēšu, kad atbrīvošos, ok?
  • Esmu totāli izbesījies, sakrita viss iespējamais un neiespējamais
  • Vispār es jau miegojos
  • Es jau miegu ciet, saldus sapņus, apberies ar cukuru ^_^
  • Oi, nē, es knapi kustos, vakar ritīgi darbā norukāju..
  • Man čujs, ka man nāks miegs…
  • Laikam tomēr nē, šeit visi jau apkārt krāc
  • Tik vēls piedāvājums, es jau mājiņās
  • Izklausīšos kā totālais kretīns, bet tomēr netieku
  • Man tas hokejs nu tā ne īpaši, kaut kā nav fans…
  • Nē, paldies, iepriekšējā reizē biju, kaut kā nepatika, varbūt citreiz
  • Ooo, paldies par piedāvājumu, bet laikam tomēr atteikšos
  • Oi, nevarēju Tevi atrast, es jau taksītī, aidā
  • Neredzēju Tevi, Tu tur biji, ja? Njā, žēl, ka nesatiku, tad jau kaut kad
  • Bļāviens, aizgulējos, knapi uz darbu paspēju, laikam tomēr nevarēšu izrauties… 😦
  • Tāāāāāāds nogurums
  • Ooo, izklausās lielisks piedāvājums, bet laikam tomēr nē
  • Pazuda iedvesma
  • Piezvanīja priekšnieks, nosita garīgo, izskatās, ka nekur nedošos 😦
  • Wuhuuuu, izklausās super! Bet man tomēr aizņemts
  • Kaut kad saskrienamies!
  • Es jau prom…
  • Neesmu vairāk pie datora, ko gribēji
  • Noliku, jo mobīlais lādējas ārā
  • Man pēc darba obligāti jāskrien mājās
  • Man likās, ka Tu būsi aizņemts
  • Diez vai sanāks, tur tie tak visi ir liberāļi
  • Oi, biju totālā izolācijā
  • Čau, piedod, ka šodien netieku, apsveikšu pirmdien :)))
  • Plāni atceļas, man pēkšņi temperatūra/iesnas/Rota vīruss
  • Visticamāk rīt uz kafejnīcu nesanāks laist …
  • Kad nāks tuvāk, atgādini, šobrīd nezinu teikt
  • Nesanāks – jābrauc pie ģimenes
  • Hei, labāk nākamnedēļ
  • Sorree, mobilais bija palicis darbiņā
  • Izskatās, ka nepaspēšu, lai Tev jauks vakariņš! 😉
  • Neko nevar skaidri zināt, atliek vienīgi minēt…
  • Sorrreee, šī dziesma ir par nesatikšanos, par nesatikšanos, par ne-sa-tik-ša-nos… 😦
  • Nezinu, vai vajag
  • Nez, vai būs spēks. Vakar līdz 7.00 noballējos, tagad tikai miegs
  • Es jau vakar, aizvakar ballējos, gribas pa mierīgo
  • Laikam panūģošos mājās
  • Drīz braukšu… Drīz jau izbraukšu… Jau gatavojos izbraukt
  • Nevēlos Tevi nekādīgi aizvainot, bet es jau guļu
  • Vāks atcerējos, ka piemirsu
  • JĀSKATĀS
  • 😦

Papildināts:

Ja viņš/viņa tā atbild:
1x – kretīns/e
2x – jāpārbauda vēl
3x – kekss (esi acīgs/a)
4x – trollis (sāc kļūt aizdomīgs/a)
5x – sūti ratā, nebūs

Patiesu un jēgpilnu komunikāciju ir iespējams izveidot, uzņemoties risku būt atklātam un neaizsargātam pret otru. Tam ir vajadzīgs laiks, pūles un godīgums.

Dzimumu neitralitāte

 

Diena, kad Saša bija Saša

Ar skandālu dzimst politiska jauniešu organizācija

Agrāk jauniešu organizācijas bija daudz redzamākas, taču līdz ar Jaunatnes likuma apstiprināšanu visi politiskie mērķi bija sasniegti, un, sākoties krīzei, viss pamira.

Šobrīd jauniešu jautājums atkal ir aktualizējies, tāpēc jau vairākus mēnešus visu Saeimā pārstāvēto partiju jaunieši strādā pie kopējas organizācijas – JPOP (Džeipops, Jungle Pop) jeb Jauniešu politisko organizāciju padomes – izveides.

Īsi pirms JPOP dibināšanas sapulces arī man bija iespēja piedalīties vienā no sēdēm, pārstāvot Nacionālo apvienību “VL-TB/LNNK” (NA). Daži mūsu biedri jau vairākus mēnešus bija piedalījušies dokumentu izstrādē, taču vēlējos personīgi pārliecināties par šādas organizācijas lietderību. Diemžēl pēc sēdes apmeklēšanas man radās šaubas par šīs organizācijas pozitīvajiem mērķiem. Jaunieši plānoja veidot platformu savu politisko ambīciju apmierināšanai, kas pats par sevi nav nekas slikts.

Taču man kā NA pārstāvei radās jautājums, kāda tad būtu NA jauniešu loma šādā karjeristu organizācijā…

Dienā, kad apmeklēju topošās JPOP sēdi, “Saskaņas centrs” izsūtīja savu 7 soļu programmu nepilsoņu jautājuma risināšanai Latvijā, kurā bija iekļauti tādi punkti kā pēc 1991. gada 21. augusta nepilsoņu ģimenēs dzimušos bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem un vēlēšanu tiesību piešķiršana Latvijas nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. Lieki teikt, ka NA nekad neatbalstīs šādas iniciatīvas, tad kā mēs plānojam sadarboties?

JPOP piedāvā sadarboties jauniešu jautājumos. Vai tas nozīmē, ka jauniešu organizācijas neuztrauc citi, valstiskāki jautājumi? Kāda jēga no šādas organizācijas? Vai, darbojoties šādā organizācijā, NA nebūs jāsarkst par to, kādus paziņojumus izplata  mūsu jauniešu sadarbības organizāciju “mātes” partijas,  ar ko tās saslēgušas sadarbības līgumus (piem., ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, Ķīnas komunistisko partiju) u. tml.? Vai JPOP dibināšanas iniciatori ir definējuši, kas tad īsti ir jauniešu intereses? NA jauniešu motivācija iesaistīties politikā ir uzskati, kas pamatos sakrīt ar partijas ideoloģiju, – un te nu jāsaka, ka latviskas Latvijas vērtību aizstāvībā tās īstenotāja vecums nav izšķirīgais. Protams, gluži cita motivācija ir tiem jauniešiem, kas kādas partijas jaunatnes organizāciju uztver kā darba biržu vai pakāpienu ceļā uz karjeras virsotnēm. Diemžēl vai par laimi, NA jauniešu organizācijas biedri ir ideālisti, nevis karjeristi, un mūsu identitāte nebalstās uz tik plūstošu un mainīgu lielumu kā gadu skaits.

Apmeklējot JPOP sēdi, man radās iespaids, ka neviens jaunietis nepārstāv savas partijas ideoloģiju. Dažbrīd pat likās, ka jaunieši sadarbības labad norobežojušies no savu partiju retorikas. Te vietā jautājums – vai mums būtu jāatbalsta tāda platforma, kurā mūsu jaunieši zaudē savu identitāti, lai, atmetot valstiski nozīmīgus jautājumus, iedegtos par kopējām “jauniešu interesēm”? Likumsakarīgi, ka mūsu jauniešu koordinācijas sapulcē, uzklausot manu pārstāstu, izlēmām JPOPā nepiedalīties.

Turpinot par šo jautājumu, vēlos īpaši pieminēt pašu pirmo jaundibinātās JPOP aktivitāti, uz kuru, neskatoties uz mūsu rīcību, tikām aicināti arī mēs.

17. septembrī Eiropas mājā notika diskusija „Demokrātija Latvijā: problēmas un izaicinājumi. Jaunatnes politisko organizāciju skatījums”,

kuru laipni bija piekritusi moderēt politikas pētniece konservatīvo vērtību nīdēja  Iveta Kažoka. Nez kāpēc jaunieši bija izlēmuši veidot diskusiju par šādu pseidoproblēmu. Tieši šodien tviterī lasīju, ka par līdzīgu tematu – Latvijas demokrātijas problēmām –  tiks diskutēts Sanktpēterburgā, Krievijas tautiešu kongresā, kur ar Latvijas ziņojumu uzstāsies Krievijas tautiešu kustības Latvijā galvenais ideologs, „vēsturnieks” Viktors Guščins, minot, ka Latvija demokrātijas ziņā līdzinās Ziemeļkorejai vai kaimiņos esošajai Baltkrievijai. Ziņojumā teikts, ka „Latvijas valsts ideoloģijā un praksē pieaug totalitāras tendences” un kā totalitārisma pazīme tiek minēts, ka opozīcija Latvijā tiekot ne vien ierobežota, bet arī fiziski iznīcināta…

Neko nezinot par iepriekšminēto konferenci, NA jauniešu sēdē lēmām, ka šādā diskusijā nepiedalīsimies, jo uzskatām, ka apskatītā problēma ir otršķirīga.

Principāli lēmām, ka jārisina nevis demokrātijas, bet gan demogrāfijas problēmas (vārdu spēle 🙂 ).

Šodien JPOP izplatītajā preses relīzē sanācis smieklīgi. Neskatoties uz 15 gramatikas kļūdām, tajā ir atsauce arī uz mums.

Nacionālās Apvienības jaunieši pēc vairāk kārtēja uzaicinājuma diskusijā piedalīties atteicās, nepaskaidrojot iemeslu. Pēc tā spriežot jaunatnes organizācijām ir izveidojies viedoklis, ka Nacionālās Apvienības jaunieši nav atvērti, neatbalsta savstarpējā dialoga uzturēšanu, kā arī nevēlas meklēt kopīgus risinājumus problēmām, kas skar ikvienu jaunieti Latvijā.

Diezgan precīzi uzrakstīts. Visas pozitīvās īpašības. Principā šo varam likt mūsu plakātos. 🙂

Kā es vingroju

Biju nedaudz šokēta, apskatoties, cik liela ir šīs lapas statistika, tāpēc izlēmu uzcept vienu ātro rakstiņu, lai cilvēkiem nav vilšanās.

Runa būs par to, kā es no rītiem vingroju. Tātad sākumā izmetu kādu aplīti pa Grīziņkalna (Revolūcijas) parku, tad paskrienu gar dzelzceļa sliedēm, tad pastaipos pie tās mazākumtautību skolas, jo tur ir stieņi. Kopā kādi 4-5km, bet par to nav stāsts, jo to visu var izlaist. Īstā vingrošana sākas, atgriežoties mājās.

Mūzikas atskaņotājā uzlieku kaut kādu mūziku. Nu nezinu, kaut ko aktīvu,  piemēram šo te, bet var pilnīgi jebkuru citu, nav būtiski.

Un paralēli mūzikai, ieslēdzu šo te: http://www.tabatatimer.com/ Tas ir intervālu pulkstenis. Internetā it kā ir atrodami arī citi (atslēgvārdi Tabata timer), bet šim patīkamāki skaņu signāli.

Droši vien daudzi jau zinās, ka nez cik reižu efektīvāks par parastu treniņu, ir intervālu treniņš. Intervāli nozīmē sabalansēti slodzes un atslodzes brīži. Piemēram, es daru tā:

20 sekundes slodze, 12 atslodze un tā atkārtoju 8 reizes. Tad ir minūtes pauze un viss tas pats tiek atkārtots vēl vienu reizi. Pēc tam šis treniņš tiek atkārtots.

Formula = (((20+12) x 8 ) x 2) x 2

Kopumā treniņš aizņem 20 minūtes.

Slodzes laikā es taisu pietupienus vai palēcienus, atspiedienus, piepumpēšanos, pagriezienus u.tt. ar pilnu jaudu. Atslodzes laikā pārkārtojos uz jaunu vingrinājumu.

Tas arī viss. Komentāros vari ierakstīt savas domas par tēmu.

Saskaņas centrs un pilsonības referendums

Šorīt izlasīju Tviterī

Pirmā doma, uzzinot, ka Ušakovs nepiedalīsies referendumā par automātisko pilsonības piešķiršanu

Man radās tāda deja vu sajūta. Un kā nu ne, jo vēl šobaltziem notika parakstu vākšanas kampaņa, kura cilvēku īsās sociālās atmiņas dēļ, pamazām sākusi pagaist..

Ja vien referendums patiešām notiks un netiks apturēts juridiski (kas ir iespējams scenārijs, ņemot vērā Valsts prezidenta A. Bērziņa pagājušās nedēļas paziņojumu), tad pieņemu, ka stāsts varētu risināties tāpat kā pirms gada. Šodien, 3. septembrī referenduma iesniedzējs PCTVL nodos savāktos 10 000+ parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai, tātad 1. parakstu vākšanas cikls ir noslēdzies.

Kā bija pagājušajā referendumā?

Iepriekšējam referendumam 10 000 parakstus savāca tieši aptuveni pirms gada – 9. septembrī. Pēc diviem mēnešiem – 27. oktobrī SC nāca klajā ar paziņojumu, ka neatbalstīs parakstu vākšanu.
Zinot, kā situācija atrisinājās, tagad nedaudz smieklīgi šķiet komentāri pie šiem rakstiem, piemēram “SC ir “labais policists”, pretstatā Lindermanim & Co – “sliktajam policistam”.” Laikam daļa iedzīvotāju tiešām  ticēja, ka SC mērķis ir  saliedēt latviešus un krievvalodīgos 😀

Par SC patiesajiem mērķiem liecina tādi viņu iesniegtie likumprojekti kā “Pašvaldībās, kurās ir 10% cittautiešu, šī valoda tiek noteikta kā reģionālā valoda”, tādējādi visās reģionu pilsētās un Latgalē de facto  būtu divas valodas.

Pagāja 2 nedēļas, līdz no Ušakova nāca paziņojums, ka viņš tomēr atbalstīs šo referendumu.

Kāpēc tā tika mainīts viedoklis? Acīmredzot viņi nevēlējās atsvešināt latviešu vēlētāju. No otras puses – SC pamata vēlētājs ir krievvalodīgais pilsonis un viņa zaudēšana nozīmētu partijas krahu. “Sēžot uz diviem krēsliem”, tā nereti sanāk… Cik daudz naudas tika izgāzts, lai ik dienas pārpludinātu visus iespējamos kanālus ar pareizo informāciju. Cik daudz pūļu tika pielikts, lai caur dažādiem medijiem sētu šaubas naivajos latviešos, sak’ neiesim uz referendumu, dzīvosim draudzīgi, kā saka runcis Leopolds.

Protams, pēc neilga laika (diviem mēnešiem), Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs krasi mainīja SC viedokli un no striktas norobežošanās negaidīti solīja to atbalstīt.

Kāpēc SC atbalstīja referendumu par otru valsts valodu? Visticamāk izskaitļoja ieguvumus. Latviešiem, kas dzīvo tikai latviskajā mediju telpā, ir jārēķinās, ka šeit tomēr pastāv divas, savrupas informatīvās telpas. Daudziem šķiet, ka parakstus šim referendumam izdevies savākt bez īpašas reklāmas. Kamēr latviešu mediji klusēja, krieviskie bija pārbāzti ar reklāmu, droši vien arī neapmaksātu reklāmu, jo krievu mediji ir ļoti mobilizēti un spēj sadarboties kopīgiem mērķiem. Šeit tikai daži grafiski piemēri, kā krievu prese aicināja doties parakstīties, tātad par reklāmas trūkumu nevarēja sūdzēties.

Read the rest of this entry

Vēl tikai 16 stundas

Mani bišku pievīla portāls Ūbernote, tāpēc savu “virtuvi” atklāšu te.

Pēdējās 3 dienas tā pa īstam neesmu gulējusi. Sapratu, ka mans iesāktais darbs ir pilnīgi nekam nederīgs un ved tikai auzās, tāpēc faktiski šajās 3 dienās arī to uztapināju.

OMG! BERTĀNE, TAVA SEJA IR ZILA…

Hmm, ļoti iespējams, tā varētu būt. Guļot pa 30 minūtēm ik pa 5 stundām veselības ziņa droši vien nav tas pats, kas frutārisms.

Te iztrūkst teksts.

16 pēdējās stundās jāpaveic:

Teorija:

  • Jāizmanto visas manas grāmatas.
  • Papildināt par virtuālo pārdošanu.
  • Atbrīvoties no liekvārdības

Analīze:

  • Jāpabeidz kolportālu pārstāvju teiktais analīzes tekstā

Nobeigums:

  • Secinājumi!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
  • Priekšlikumi

Ķeksīši:

  • Jāsaliek visiem attēliem klāt, ka tie ir attēli.

Apstrāde:

  • Vārdu kļūdas
  • Bibliogrāfiskais saraksts
  • Jāpapildina anotācija ar skaitļiem.
  • Jāiesien darbs.